Pasaules un paradu

Pedejais no 20.gs. dalu un tagad 21 gadsimta ir redzejuši globala ekonomika, kas nepieciešama gada pieaugums, lai saglabatu sistema darbojas nevainojami. Ši izaugsme ir buvets ar paterinu vairak un vairak precu un pakalpojumu. Ja tas partika ir pietiekami augsta, tas nodrošina ekonomisko izaugsmi istaja procentu, kas savukart nodrošina to, ka pasaules ekonomika liecina noteiktas pozitivas raditaju, piemeram, reasonable inflacijas limenis, cieta ipašumu vertibu, valutas stipras puses, zems bezdar
Pasaules tirdzniecibas barotnes par ši vajadziba paterinam. Tautsaimniecibu vairs augt vajadzigo atrumu, ja vietejais paterinš ir vienigais virzitajspeks. Tas spiesti valstim veicinašana globalas tirdzniecibas. Škiet tomer, ka valstim ir gruti lidzsvaru šajos parvadajumos un ievesto precu izmaksas, nelidzsvarotiba uz eksportetajam precem, daudzas valstis ir milzigs. Apvienotas valsts tirdzniecibas deficitu, tas ir tie tere vairak naudas par importu, neka tie sanem par eksportu, ir summas, kas nav saprotami vairs.

Ne tikai valstis, gruti lidzsvarotu tirdzniecibas budžetiem starptautiska meroga, bet tie nespej lidzsvarot savu iekšejo budžetu. Valdibam apspriest savas valsts budžeta, kuros minets milzigs summas, ka tie bus iss katru gadu. Tas nozime, ka valdiba, kura it parstav tas pilsoniem, un tai butu jadarbojas ka labs piemers, nevar lidzsvarot savus budžetus. Naudas lidzekli, kas nonak valsts kase, izmantojot nodoklu, muitas un citu valsts ienemumi nav pietiekami, lai segtu izdevumus, valdiba ir. Katru gadu, istermina kritums ienemumu uz izdevumu pieaugumu. Ši spekus valdibas aiznemties arvien summas taja paša laika nemot samazinat savu piedavajumu priekšrocibas tas nodoklu maksataju iedzivotajiem un daudzos gadijumos palielinat nodoklu slogu uz individu un uznemumu.

Protams, pašvaldibas, piemeram, grafistes, provinces vai valsti, žonglet budžetu tada paša veida un neefektivi ka citi. Vietejie nodokli pievienot slogu individa un uznemumu. Un neatkarigi no pakusteties, škiet, ka pašvaldibu amatpersonas, ir spejigs balanset ienemumu nak ar izdevumiem, kas nepieciešami, izmaksa.

Tapat uznemumi aiznemas milzigas naudas summas, lai izveidotu jaunas rupnicas, izstradat un ražot jaunus produktus vai pirkt citus uznemumus, kas, vinuprat, varetu radit pievienoto vertibu vinu organizacijas. Daudzas reizes uznemumiem aiznemties naudu, tikai, lai varetu samaksat algas. Lielajiem uznemumiem post dažas arkartas zaudejumus, piemeram, šobrid amerikanu autorupnieciba ir atkal, kam gruti laiku. Vienu, kas faktiski rodas jautajums, ka tas parvalda, lai finansetu šos limenus zaudejumus. Galu gala, ka zaudejums nozime, ka uznemums nav nopelnit pietiekami daudz naudas, lai samaksatu par saviem izdevumiem un nacas aiznemties naudu. Ir parsteidzoši redzet, ka velas finanšu iestades sniegt no lielas naudas summas, piemeram, tiem.

Citiem vardiem sakot, viss iet uz parada. Valstu valdibas gan valstu un vieteja un uznemumiem, nevar but vinu izdevumus, kas ienemumus tie sanem. Tas ir visiem paterina dala balstitu ekonomiku? Vai tas ir ipašu neapmierinatibu ar pedejo divu vai tris paaudzes, kur instant iepriecinajums ir novedis pie šada veida parada uzkrašanos, kas seeps tiesibas ar sabiedribas, pieskaroties visiem. Iespejams tas patiešam sakas ar lieliem kariem, vai lielas recesijas, kur cilveki saprata, ka visi var tikt zaudeti jautajums gadi / meneši vai pat nedelas. Kapec stradat un glabt kaut ko, ja bumbas varetu vraks savu ipašumu, vai jums bija pamest savas majas sakara ar politisko un personisko drošibu apstakliem. Vai esat pazaudejis savu maju, jo banka, kas satur jusu hipotekara ir nacies slegt savas durvis. Neatkarigi no iemesliem, iesaistito summu saistiba ar globalo paradu, vai valstis, uznemuma vai individa arpus saprast.