Objekts ir plašs. Un atkariba tieši ko jus sasniegt nodomato, tapec parak ir atbildes. Pirms pat meginot krasas plašu attelu ka uz galvenajiem risinamajie
Likviditate pirmaja instance atkariga precizs izlietojums ka vardiskais tiek izvirziti. Laujiet man paskaidrot. In tirs izjuta likviditates define ka vieglumu un noteiktibas ar kuram aktivs var parverst nauda. Money, vai naudas kase, ir visvairak škidrums aktivs. Tirgus likviditati otras puses ir termins ka atsaucas aktiva speju viegli parveidot caur aktu perk vai pardod neizraisot ieverojamu kustiba cenu un ar minimalo vertibas zudumu bazes aktivu. Uzskaite likviditate tiek mers speju paradnieka nomaksat savus paradus tiklidz tas kritumu jamaksa. To parasti izteikta ka attieciba vai pašreizeja saistibu procentos.
Banku un finanšu pakalpojumiem likviditate ir speja bankas (vai citas finanšu organizacija) pildit saistibas kad tie kritumu jamaksa. Managing likviditate tiek ikdienas process (patiesiba musdienu reallaika pasaule, šis ir kluvusi reallaika process parak) prasot bankieri uzraudzit un projekta naudas plusmas nodrošinat adekvatu likviditate tiek uztureta. In banku vide kas likviditate var but vajadzigi finansetu klientu parskaitijumiem un apdzivotu vai satikt citus prasibam ko radijusi bankam biznesa ar saviem klientiem (avansi, akreditivus, saistibu un citiem uznemejdarbibas darijumi ka bankam apnemas).
Ir daudz citu definicijas likviditates too. Pietiek teikt ka iss kopsavilkuma iepriekš jakalpo izskaidrot koncepciju un ilustret jedzienu ka ir daudzi variacijas ša.
Gandriz katrs finanšu darijums vai finanšu saistibas ietekme bankas likviditates. Likviditates riska parvaldibas palidz padarit atsevišku bankas speju izpildit naudas plusmu saistibas. Atcerieties ka šis speja var krasi skaris areju notikumi un citu pušu uzvedibas darijuma. Likviditates risks vadiba ir kritiska jo likviditates iztrukums viena banka var sistema meroga rezonansi, sauc sistemisko risku. Viena banka nespeju fonda, piemeram, tas beigu dienas maksajumu sistemas pienakumi varetu but rezonanses efekts uz citam bankam sistema, kas varetu izraisit finansiala sabrukuma.
Patiešam, centrala banka ka pedejo aizdeveju, gatava ar drošibas tiklu lai palidzetu atseviškam bankam (vai pat lielaku "sistema"). Mes liecinieki šo par masveida pedejos divus gadus ASV, Eiropa, Azija un citur. Tomer iegut ši palidziba bieži veic gandriz neiespejams cena - reputaciju. Bankas ka noklut sevi šaja veida trouble maksat briesmiga cena zina uzticibas zudumu vidu sabiedribas locekliem, investoriem un nogulditajus lidzigi. Bieži ši cena ir tik augsts ka cietušaja banka netiek atgut.
Tirgus haosu ka sakas vidu 2007 ievestas loti asas koncentreties nozimigumu likviditates efektivai funkcionešanu finanšu tirgu ka ari banku nozari. Pirms krizes, aktivs tirgi bija lielais un finansejums bija viegli pieejama zemam izmaksam. Pekšno parmainas tirgus apstaklos skaidri paradija cik atri likviditati varat pazust un ka likviditates trukuma (pareiza termins ir nelikviditati) var ilgt loti ilgu laiku patiešam.
Lai mes nonaktu pie 2007.gada vasara. No augusta turpmakais pasaules banku sistema nonaca zem smaga spriedze. Turklat jarekinas attistibu finanšu tirgos iepriekšeja desmitgade bija palielinajusi sarežgitibu likviditates risku un ta vadibu. Rezultats bija izplatita centralaja banka ricibu, lai atbalstitu darbibu naudas tirgos un dažos gadijumos atseviškas bankas, ka ari.
Tas bija diezgan skaidrs, šaja bridi, ka daudzas bankas nav nemusi vera vairakus pamatprincipus likviditates riska parvaldibu. Kapec? Nu visticamak, jo pasaule, kura likviditate bija bagatigas un lets, tas nav, škiet, jautajumu daudz.
Daudzi no bankam, kas veic vislielako iedarbibu pat nebija pietiekamu tiesisku regulejumu, kas veiksmigi veido likviditates prasita risku ar savu individualo ražojumu un darijumu linijam. Sakara ar to, stimulejošu uznemejdarbibas limeni bija arpus trases ar kopejo riska tolerance šo banku.
Daudzi no šiem bankam nebija isti uzskatit daudzumu likviditates viniem varetu prasit, lai izpilditu iespejamam saistibam, jo tie vienkarši noraidija jedzienu nekad nemot finanset šis saistibas ka loti nieciga.
Lidziga veida daudzos bankas redzeja ka maz ticams ari, jebkura smaga un ilgstoša likviditates traucejumiem. Ne vini veic stresa testus, kas nema vera iespeju tirgus meroga krizi (kas ir tads, kas ietekme visu ražošanas nozari, nevis tikai vienu citu dalibnieku) vai dzilumu vai problemu ilgumu.
Bankas ari neesot saiknes planus arkartas finansejumu no savu stresa testu rezultatiem. Un, lai pievienotu apvainojumu kaitejumu, tie ari reizem pienemt, ka, neatkarigi no to, kas notika vinu tradicionalo finansejuma avotu paliks to riciba.
Ar šiem notikumiem vel svaiga banku un banku regulatori SNB (Starptautisko norekinu banka), kas pamatojas "Bazeles Banku uzraudzibas komiteja pratus" publiceja dokumentu ar nosaukumu "likviditates riska parvaldibas un uzraudzibas izaicinajumi" laika 2008.gada februari.
Krize ir atklajusi daudzas no butiskiem jautajumiem, kas izklastiti iepriekš, kas bija acimredzami ir ieverots. Pamatojoties uz šo, Bazeles komiteja ir veikusi pamata parskatit tas agrako "labu praksi attieciba uz vadibas likviditate banku organizacijas", kas tika publicets 2000. Jaunaja dokumenta vinu ieteikumus, ir butiski paplašinata uz astonam galvenajam jomam. Šis svarigakas jomas aptver šadus principus:
anks janosaka, cik daudz likviditates risku, vini ir gatavi pienemt,
anks jaglaba likviditates limeni atbilstoši savam vajadzibam,
vinš izmaksas likviditate ir japieškir bankam uznemejdarbibu,
visas likviditates risks ir jaidentifice, un mera,
ests ka modeletu ekstremalos apstaklos ir jaattista un jaizmanto,
likviditates situacijas ir planoti,
dienas likviditates risks ir japarvalda, un
atvert informacijas atklašana ir jaatbalsta ka metode uzturešanu tirgus disciplinu.
No comments:
Post a Comment